Automobiļu riepas

Kas jāzina par akvaplanēšanu

Viena no galvenajām riepas funkcijām ir ūdens novadīšana, braucot pa mitru ceļa segumu.

Kā rodas akvaplanēšana?

Akvaplanēšana sākas, kad starp jūsu riepām un ceļa segumu iekļūst ūdens. Tas piepilda protektora rievas, veidojot ūdens slāni. Tiklīdz spiediens ir pārāk augsts un ūdens vairs netiek novadīts, zūd saskare ar ceļa segumu. Transportlīdzekli vairs nav iespējams kontrolēt.

Kādi ir tās cēloņi?

Galvenais akvaplanēšanas cēlonis saistīts ar riepu nodilumu. Jo lielāks ir jūsu riepu nodilums (jo seklāks protektors), jo tām grūtāk novadīt ūdeni. Saskares laukums starp riepu un ceļa segumu (saķere) samazinās, līdz ar to palielinās akvaplanēšanas risks, īpaši, kad izdarāt pagriezienus, bremzējat vai palielināt ātrumu.

Dažādas pirms-akvaplanēšanas fāzes

1. fāze
Mērens lietus, stabils ātrums: akvaplanēšanas risks ir ierobežots. Ūdens tiek veiksmīgi novadīts, un protektora saskares laukums ar ceļu ir optimāls.

2. fāze
Samazināta novadīšanas spēja, lielāks ātrums, palielināts ūdens daudzums starp riepu un ceļa segumu. Riepa nav spējīga novadīt visu ūdeni.

3. fāze
Riepas protektoru viscaur piepilda ūdens, starp riepu un ceļa virsmu izveidojas bieza ūdens kārta. Ūdens vairs netiek novadīts. Riepai vairs nav saķeres ar segumu un tā slīd.

Nepietiekamas riepu piepūšanas sekas

Nepietiekami piepūsta riepa rada paaugstinātu akvaplanēšanas risku.

Riepas spiediens	Ātrums	Izskaidrojums
2,4 bāri (35 psi)	0 km/h	Visa protektora virsma (tumšākā daļa attēlā) saskaras ar ceļa segumu.
2,4 bāri (35 psi)	100 km/h	Saskares laukums samazinās, taču ūdens tiek pareizi novadīts, pateicoties protektora rievām.
2 bāri (30 psi)	100 km/h	Riepas saskares virsmas laukums ar ceļa segumu ir samazināts. Ievērojams akvaplanēšanas risks.
1,7 bāri (25 psi)	100 km/h	Ūdens pakļūst zem riepas. Tās virsma praktiski vairs nesaskaras ar ceļa segumu, un sākas akvaplanēšana. Transportlīdzekli vairs nav iespējams kontrolēt.